2023. gada 13. aprīlī 93 gadu vecumā savā mājā Anglijas mazpilsētā, tuvu un mīļu cilvēku vidū, no dzīves šķīrās leģenda, viena no retajām sievietēm, kurai patiesi izdevās radīt apvērsumu tik neieņemamajā galaktikā, vārdā MODE - Barbara Mērija Kvanta. Kādu mantojumu viņa mums atstāja?
Banana split
Vai zini, kas tas ir? Tici vai ne, bet nekas ēdams vai dzerams, un pat ne dzeltenā krāsā. Tā ir maza, melna mini kleitiņa, kuru dizainējusi Mērija Kvanta. Šī pati kleita 2009. gadā tika attēlota kā viens no desmit (!) britu dizaina augstākajiem sasniegumiem uz karaliskajām markām. Un tas ir pelnīti. Tieši pateicoties Kvantai, par britu dizainu uzzināja pasaule un tad jau palēnām arī paši briti… Var teikt - ja ne Kvanta, diez vai Londonu kāds mūsdienās dēvētu par vienu no modes lielpilsētām.
Dumpiniece
Mērija Barbara Kvanta bija dzimusi dumpiniece. Pasauli ieraudzīja 1930. gada 11. decembrī Džeka Kvanta un Mildredas Džonsas savienībā Londonas piepilsētā. Vecāki cēlušies no Velsas kalnrūpniecības reģiona, smagi cīnījušies, lai tiktu pie stipendijām, tad izskolojušies, izsitušies dzīvē, strādāja par skolotājiem. Bet, lai cik cienījam būtu vecāku piemērs, Mērijai nebija ne mazākās vēlmes iet viņu pēdās ne dzīves stilā, ne profesijā un, pasarg dievs, vecmodīgos matu sakārtojumos un kostīmos, kas smako pēc naftalīna. Viss, ko piedāvāja tā laika mode, par ko fanoja mammas, pat Diora sievišķīgais new look, viņu vairāk atgrūda nekā priecēja. Un šī no dabas radošā protestētāja radīja pati sev savu pasauli un, saprotams, apģērba stilu, tā šokējot visus pēc kārtas, vispirms jau vecākus.
Kvanta saprata, ka mini ir kaut kas tāds, ko noteikti nevilktu «mammas» un kārtīgās piepilsētu mājsaimnieces, tātad tas ir jaunas, pasauli iekarot gatavas sievietes «must have».
Tomēr ar to bija par maz. Meitene saprata - lai sasniegtu masas, tās ir jāpamodina. Skaidrs, ka ar vecajiem to izdarīt nebija iespējams, tāpēc Kvanta ķērās pie jaunatnes. Jo, kā zināms, iepriekš jauniešu mode neeksistēja. Bija tikai kaut kāds apģērbs bērniem, lai gan aristokrāti savus mazuļus ģērba kā copy-paste pieaugušos. Savukārt, izaugot no bērnu drēbītēm, jaunietes uzreiz sāka uzvesties un, saprotams, ģērbties kā mammas. Bet tad nāca apvērsums - mūzikā, apziņā un līdz ar to arī modē. Un Mērija tam visam pieķērās kā reti kurš, ne vien paņemot no sava laika visu iespējamo, bet vēl vairāk pati tam dodot.
![]()
1972. gada kolekcija
![]()
Mērija Kvanta izrāda savu 1976. gada pavasara kolekciju
Kā viņai izdevās realizēt savus sapņus? Iespējams, tas notika tāpēc, ka Mērija bija īstajā laikā un vietā. Un nebijās nenieka. Ļoti ticēja sev, radīja - vispirms jau sev. Pārējie pievienojās pēc tam. Kā gan varētu noturēties pret tādu drosmi, pārliecību un šarmu? Runājot par Kvantu, jāatgādina Ernestīnes Kārteres, slavenas mo- des kuratores, teiktais: “Dizaineram ir liela veiksme piedzimt īstajā laikā un īstajā vietā. Modes vēsturē tā- di ir bijuši tikai trīs: Šanele, Diors un Kvanta.”
![]()
1963.
citāti
• Laba gaume - tā ir nāve. Vulgaritāte ir dzīve!
• Sievietēm patīk, ka viņas pamana. Bet šai uzmanībai ir jābūt ar asprātību, ne dzēlīgai vai aizskarošai. Tai ir jābūt jautrai.
• Sieviete ir tieši tik jauna, cik viņas ceļgali.
• Ne jau drēbes valkā mūs - mēs valkājam tās.
![]()
Mērija Kvanta studijā, 1964.
Pamanita
To, ka viņu interesē mode, meitene saprata uzreiz, bet vecāki teica nē. Tāpēc Mērija paklausīgi izstudēja ilustrācijas mākslu, arvien vairāk attīstot savu radošo pasaules uztveres stilu. Bet tā pa īstam viss viņas dzīvē sākās ar mazmazītiņu veikaliņu, kas tika nodēvēts par Bazaar. To jaunā sieviete atvēra kopā ar vīru Aleksandru Planketu Grīnu 1955. gadā Londonā, Kingsroudā. Apakšstāvā Aleksandrs iekārtoja restorānu, augšā Mērija tirgojās ar visu, ko bija savākusi dažādos tirdziņos un citās labās vietās. Tā kā ar gaumi abiem viss bija labi, apmeklētāju netrūka, īpaši jau tāpēc, ka tas nebija tikai veikals, - tā bija tā foršā vieta, kur varēja socializēties savējie. Šeit vienmēr skanēja laba mūzika, bija patīkama atmosfēra, saistošas sarunas…Pamazām Mērija aizdomājās par savu lietu radīšanu. Viņa izgāja apmācības, apguva šūšanas prasmi, iemācī-jās veidot tērpu piegrieztnes un vēlāk, kad lietas tiešām sāka iet uz augšu, pat pieņēma darbā palīgus. Pēc pā- ris gadiem Mērija jau savus tērpus sāka eksportēt pāri okeānam uz Ameriku, un tieši bija viņas pirmais lielais solis pretī slavai. 1966. gadā viņa sadarbojās jau ar 18 (!) ražotnēm…
![]()
Mērija Kvanta ar vīru Aleksandru Planketu Grīnu
Mazi mazitin,i, iespejams, aizmirsti majas...
Vai esi kādreiz tā dzirdējusi sakām par svārkiem? Ja jā, tad saproti, ka asprāši var smīnēt vai paklusēt, bet - svārki tur IR. Un vēl kādi! Tie ir ļoti drosmīgi svārki, vārdā MINI. Nereti par to radītāju dēvē tieši Mēriju, lai gan patiesībā arī pirms Kvantas kāda dizainera šķēres paslīdēja, nogriežot pārāk daudz auduma, un gan modes mēle, gan šovbiznesa zvaigznes jau gadsimta sākumā šokēja sabiedrību ar nekaunīgi atkailinātām kājām. Bet kāpēc tieši Mērijai tiek viss gods? Atkal, iespējams, nostrādāja īstā vieta, īstais laiks un laikmeta pieprasījuma izjūta. Kvanta saprata, ka mini ir kaut kas tāds, ko noteikti nevilktu mammas un kārtīgās piepilsētu mājsaimnieces, tātad tas ir jaunas, pasauli iekarot gatavas sievietes must have. Viņa bija pārliecināta pati un spēja aizraut citus. Kad 1966. gadā karaliene Elizabete II dizainerei pasniedza Britu impērijas ordeni par nopelniem vieglās rūpniecības attīstīšanā un eksportā, visi aiz muguras smīkņāja, ka patiesībā tas ir ordenis par babyboom, ko Kvantas ieviestais mini ir atnesis nācijai. Bet - kāpēc ne? Mērija par to nemaz nebēdāja un turpināja aktīvi attīstīt savu virzienu, piedāvājot visdažādākās mini variācijas. Tā pasaule iepazina vēl vienu brīnumu - mini šortus un ko tik vēl ne... Visu papildināja joprojām daudzu iecienītais brīnums - zeķbikses visās vara- vīksnes krāsās. Lai gan patiesībā, arī tās īsti nav izgudro-jusi Mērija, Kvanta tās padarija par ultra modernām.
![]()
mini mīla
Mērijas Kvantas mīļākais auto esot bijis MINI, un tāpēc 1988. gadā dizainere pieķērās MINI (1000) dizaina interjeram. Tika izlaists limitēts daudzums automobiļu ar ekskluzīvu dizainu, kas ietvēra arī Mērijas Kvantas parakstu.
![]()
Bet kā skaists punkts uz i bija Kvantas krāsaino berešu kolekcija. Ar margrietiņas logo tās ir skatāmas pat Vikto-rijas un Alberta muzejā.
Visu apkopojot, kļūst skaidrs, ka Kvantas piedāvātā modes un stils propagandēja pavisam citus ārējā izskata standartus, nekā tolaik bija pieņemts. Te parādījās cits siluets, proporcijas, attieksme pret dzīvi un sevi. Līdz ar to nebijušu popularitāti ieguva jaunā viļņa skaistums un arī modeles, piemēram, Veruška fon Lēndorfa un Tvigija. Tas bija laiks, kad apģērbu izgatavošana sāka kļūt masveidīga, iegūstot ražošanas apmērus, un reklāma kļuva par nozīmīgu ieroci cīņā par patērētāju uzmanību. Tā arī radās pirmās zelta meitenes - superslavenās modeles. Lai gan īsto supermodeļu ēra, kā zināms, vēl tikai būs.
Lai izceltu savu meiteņu īpašo, ēterisko izskatu, Kvanta izlaida pati savu dekoratīvās kosmētikas līniju. Tā Tvigija tika pie skropstām, pateicoties kurām mēs, ieraugot bildi, uzreiz zinām - tā ir viņa, Tvigija. Vēl šo lelles stila meikapu papildināja neierasti krāsainas acu ēnas, bet lūpas, saprotams, kā jau meitenīgām būtnēm bija klātas tikai ar spīdumu, spilgtākus toņus atstājot vecākām kundzītēm.
Dzivot modei
![]()
Mērija Kvanta, 2009.
Pati Mērija nepārtraukti bija visā, ko radīja. Viņa tam ticēja, ar to elpoja un nereti darbojās arī kā modele. Viens no viņas sadarbības partneriem un laikabiedriem bija Vidals Sasūns - eksperimentētājs griezumos, matu kopšanā un līdz ar to 60. gadu stilīgas sievietes must have. Interesanti, ka viņš tiek uzskatīts par pirmo frizieri Anglijā, kurš spēja atgriezt tautu frizētavās pēc tam, kad to bija pārņēmis hipi-ju gars. Tad, lūk, Mērija Kvanta aktīvi propagandē-ja Sasūna griezumu pieci punkti, uzsverot, ka šī ma-tu ģēnija talants dod sievietei brīvību netērēt lieki lai- ku savas galvas rotas kopšanai un tajā pašā laikā vienmēr izskatīties sakoptai un stilīgai.
Jautāta, kam domāta viņas radītā mode, Kvanta atbildēja, ka tās ir ka tās ir normālas lietas normāliem cilvēkiem normālai dzīvei, nekas vairāk. Un, ja ieska-tās, visi silueti ir diezgan ērti, koši, noskaņojumu pacilājoši. Ja vien tev patīk pasaulei parādīt savas kā- jas, kāpēc ne?
![]()
Projektu finansē Valsts Kultūrkapitāla fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild Žurnālu izdevniecība Lilita
